Vakar gatavoju soļanku, aptuveni pēc šīs receptes. Neraugoties uz trim gaļas veidiem un visu pārējo, soļanka sanāca tāda viduvēja, mēdz būt arī garšīgāk. Vēl es sacepu gaļu ar kartupeļiem, sanāca tīri labi, tiesa, eļļa un tauki mazliet piedega. Turpmāk būšu gudrāks.
Kamēr es to visu darīju, noklausījos ne tikai albumu, par kuru rakstīju vakar, bet arī Autistic Daughters — Uneasy Flowers (2008).
Tas laikam ir psihofolks, kas tagad vēl ilgi līdīs ārā no visām spraugām. Taču tāds diezgan lēns un drūms. Vietām sastopami interesanti trokšņi un vispār interesanta pieeja instrumentiem, taču dzīve uz šādas mūzikas klausīšanos nenoskaņo, jo tā nav jautra. No eksperimentu viedokļa laikam tīri neko, taču ģitāra un balss ir diezgan garlaicīgas — man personīgi akustiskā ģitāra jau sen ir līdz kaklam. Tomēr šķiet, ka, ja šī mūzika aizrauj, tā var iepatikties, jo tai ir radniecība ar postroku. Turklāt tā ir dziesminieka mūzika, un acīmredzot jāieklausās tekstos, lai saprastu, kur ir tās būtība. Dziesmas gan nav garas, bet albums vispār ilgst 30 minūtes.
Klausīties:
Lejupielādēt MP3